Ģenētika

Hromosomas, gēni un DNS

Šūnas ir veidotas no dažādām molekulām, to skaitā arī no dažādu veidu proteīniem (olbaltumvielām). To veids atkarīgs no tā, kādu funkciju pilda šūna, piemēram, vai tā ir aknu šūna, smadzeņu šūna, ādas šūna vai kāda cita.

Gandrīz ikvienā šūnā ir smalka struktūra, ko sauc par kodolu, un tas darbojas kā šūnas darbības regulācijas centrs. Tajā ir sakopota galvenā ģenētiskā informācija (DNS) jeb dati par iedzimtību. Kodols kontrolē ģenētisko programmu un šūnas darbību.

Hromosomas

Šūnas kodolā atrodas hromosomas, kas satur DNS.

Hromosomas tiek mantotas pa pāriem: 23 no mātes un 23 no tēva.

Gēni

Gēni ir DNS molekulas rajoni, no kuriem liela daļa kodē (dod informāciju) olbaltumvielu veidošanai.

Ja mēs domājam par hromosomām kā par enciklopēdiju, tad gēns ir viena nodaļa, un vārdi, kas veido šo nodaļu, ir informācija, kas ir iekodēta mūsu DNS.

Gandrīz katra šūna mūsu ķermenī (izņemot piemēram eritrocitus) satur aptuveni 25 000 gēnus. Tas ir pilns komplekts, ko sauc par genomu.

DNS

DNS (dezoksiribonukleīnskābe) ir ļoti gara, dubultspirāles formas molekula.

Informācijas avoti:

http://www.lifeknowledgepark.org.uk/treatment-of-genetic-disorders.html
http://www.genome.gov/19016930
http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/geneticdisorders.html
http://ghr.nlm.nih.gov/handbook/consult/treatment
http://www.geneticdisordersuk.org